Pastas formas nav radītas tikai tādēļ, ka tā kādam ir šķitis interesantāk – katrai pastas formai un tipam patiesībā ir sava funkcija un iemesls, kādēļ konkrētās receptēs tieši šī pasta ir vispiemērotākā.
Kādi ir pastas formu rakstītie un nerakstītie likumi?
Īsā pasta
Penne, fosilli, bantītes un citas īsās pastas ir paredzētas, lai tās viegli uzdurtu uz dakšas. Šos pastas veidus parasti izvēlās, ja pārējās ēdiena sastāvdaļas ir sagrieztas lielākos gabaliņos un varētu visu ērti uzdurt vienlaicīgi.
Pasta ar caurumiem
Rigatoni, gliemežvāki un arī iepriekš nosauktā penne ir veidi, kuros vieglāk uzkrājas krēmīgās mērces. Pateicoties rieviņām, tukšajiem vidiem vai ieliekumiem, šī pasta sader ar mazākiem dārzeņiem kā, piemēram, zirnīšiem, kas viegli spēj paslēpties pastas formā, palīdzot baudīt visas sastāvdaļas vienā gardā kumosā.
Garā pasta
Spaghetti un linguini ir pastas, ko mēs parasti mēdzam aptīt ap dakšiņu, kas pats par sevi šķiet kā īsts pastas piedzīvojums! Garajai pastai nepatīk mazas sastāvdaļas, jo tās nespēj ērti pieķerties. Tādēļ garo pastu obligāti ir jāapvieno ar šķidrākām mērcēm, kas sulīgi apklāj visu pastu.
Mazā pasta
Šī pasta ir paredzēta improvizācijai un jautrākām receptēm! Burtiņpasta, orzo vai ditalini pasta ir veidi, kas vislabāk piestāv ēdienam, kas jāēd ar karoti. Tādēļ to visbiežāk izmantojam zupās un buljona tipa ēdienos.
